October 2, 2017

March 25, 2017

Please reload

Recent Posts

PET/CT metode precīzākai vēža diagnostikai

December 3, 2016

1/1
Please reload

Featured Posts

Cauri "nāves ielejai"

October 2, 2017

Kā viss sākās

Tas bija 2007.gada pavasaris. Man sāka sāpēt roka, padusē strauji palielinājās limfmezgli, sāka sāpēt kakls, sejā kļuvu bāla. Jau ilgu laiku jutos ļoti sagurusi, taču nesapratu, kāds tam iemesls.

Es biju iepriekšējā gadā absolvējusi LLU Ekonomikas fakultāti. Man bija plāni tuvākajai nākotnei, es vēlējos turpināt mācības maģistratūrā.

Sākotnēji vērsos pie vairākiem ārstiem, un man ilgi nevarēja noteikt diagnozi. Lietoju dažādas antibiotikas. Ārsti domāja, ka tā ir parasta saaukstēšanās. Pēc laika pārstāja sāpēt kakls, taču pārējie simptomi neizzuda. Joprojām jutos slikti – gan fiziski, gan emocionāli. Sākās izmisums.

Es turpināju strādāt (tajā laikā strādāju par grāmatvedi). Neviens nezināja, pat pati, cik slima patiesībā biju.

 

Nāves priekšvēstnesis

2007. gada 13. septembrī iestājos Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) slimnīcā. Man tika paņemtas visādas analīzes, veikti dažādi izmeklējumi. Un tad tas notika. Man atklāja divus ļaundabīgus audzējus ar metastāzēm, abus trešajā stadijā... Kad ārsti man pateica diagnozi, uz mirkli mana dzīve apstājās, tā sabira pelnos. Viss mūžs paskrēja gar acīm kā kinofilmā. Biju pārsteigta, šokēta un sagrauta. Man nebija histērijas, es tikai klausījos šausmīgo vēsti un domāju: „Dievs, kāpēc tas ar mani notika?”

Viena no ārstēm - ķirurgs, kura arī mani bija izmeklējusi- piesardzīgi man sacīja: „Es nesaku, ka tu mirsi, bet arī nesaku, ka tu dzīvosi. Mēs darīsim visu iespējamo.”  Piezvanīju saviem tuviniekiem uz mājām un pastāstīju ārstu prognozi. Es sacīju: „Es negribu mirt! Es gribu dzīvot!”

Piektdien, 14. septembrī, sanāca kopā ārstu konsīlijs un man nozīmēja divas operācijas, ķīmijterapiju un staru terapiju.

Es tam nebiju gatava. Slimība man bija smags pārbaudījums. Es lūdzu Dievu, lai izlemtu, ko darīt tālāk. Līdz šim brīdim man nebija ienācis prātā, ka man varētu būt vēzis. Es cīnījos sevī, vai man pieņemt operāciju vai nē, vai man pieņemt ķīmijterapiju vai nē. Beigās es padevos. Es piekritu operācijām, ķīmijterapijai. Tā sākās mans ceļš cauri „Nāves ielejai”.

 

Nepadoties

Ārstēšanās process nebija patīkams. Taču es biju apņēmusies kļūt vesela. Es noskaņoju sevi pozitīvi. Pārcietu divas operācijas, astoņus smagus ķīmijterapijas kursus. Viss ilga gandrīz gadu. Atzīstu, tas bija grūti.

Operācijas bija veiksmīgas, bez sarežģījumiem. Visbriesmīgākā man bija ķīmijterapija – nelaba dūša (lāgā nevarēju neko ieēst), nespēks, nogurums, sāka pastiprināti izkrist mati, trūkt elpa. Pēc pirmās ķīmijterapijas biju atbraukusi uz LOC poliklīniku konsultācijā pie imunologa. Pēc ārsta apmeklējuma zaudēju samaņu. Operatīvi tika izsaukta ātrā palīdzība, viss beidzās labi. Pati varēju nokļūt mājās.

Ļoti sāpēja locītavas un kauli. Katru dienu lūdzu Dievam spēku un atbrīvošanu no sāpēm, un tās pamazām atkāpās. Ārstēšanos vajadzēja izturēt, lai atgrieztos dzīvē, es gribēju ļoti dzīvot. Es ticēju, ka izdzīvošu.

 

Cīņa ar bailēm

Man nācās karot ar bailēm. Ārstēšanās laikā vairākas lietas, ko biju dzirdējusi no dažādiem cilvēkiem, manā sirdī iedvesa bailes. Man visvairāk bija jācīnās ar šīm domām. Ciešanas man sagādāja kāda ārsta vārdi. Viņš sacīja, ka ar šo audzēju stadiju, trešo stadiju, slimnieks var nodzīvot no diviem līdz pieciem gadiem. Ka mūsdienu medicīnas zinātne šādam slimniekam spēj tikai nedaudz paildzināt dzīvi. Šos vārdus sacīja kāds ārsts raidījumā „Dzīvīte”. Mums palātā bija televizors.

Reiz, gaidot rindā pie savas ģimenes dakteres, dzirdēju divu pacienšu sarunu, kad viena sacīja otrai: „Viņai bija vēzis, viņa bija tik ticīga, tik ticīga, bet tomēr nekļuva vesela, viņa nomira.”

Gaiļezera slimnīcā bija kapela, kuru bieži apmeklēju. Tur katru nedēļu sapulcējās ticīgas sievietes, lai aizlūgtu par slimniekiem. Bija cilvēki, kas mani šajā laikā redzēja raudam. Šie cilvēki atkal un atkal man no jauna atgādināja: „Tev būs labi!” Kas var būt labāks, ja par mums citi aizlūdz! Manī iestājās pārdabisks miers. Jutos kā ietīta siltumā, kā vatē. Tas, ka tev blakus ir kāds, kas ar tevi ir lūgšanā, kad tu cīnies ar savu slimību, nozīmē ļoti daudz.

Kad aiz muguras jau bija divas smagas operācijas, septiņi smagi ķīmijterapijas kursi, bija vēl palicis astotais. Mana ģimenes dakterīte jautāja, ko es tādu lietojot, ka tik labi izskatoties!

 

Dieva brīnums

2008. gada 11. martā man bija paredzēta otrā operācija. Naktī no 10. marta uz 11. martu dzirdēju klusu balsi, kas man sacīja: ”Tu esi vesela!”, ko arī apstiprināja visi mani tālākie izmeklējumi. Mana dakterīte Sarmīte Baltkāje kādu dienu vēlāk, pēc otrās operācijas, ienāca palātā un sacīja: ”Mēs tev neko neatradām, nevienu sliktu šūnu, viss ir pazudis. Pateicies Dievam!” Mana sirds Dievam priekā gavilēja.

19. jūnijā iestājos LOC starošanas nodaļā. Nebiju gan pārliecināta, vai man starošana ir nepieciešama. Kad ārste iepazinās ar manu analīžu un izmeklējumu rezultātiem, sekoja jautājums: „Vai tu vispār to vēlies?” Sapratu, ka tā ir atbilde. Zināju, biju pārliecināta, ka esmu vesela, un viss. Parakstīju papīrus par to, ka atsakos no ārstēšanas, un slimnīcu atstāju jau nākamajā dienā, un šodien joprojām jūtos labi. Ir jau apritējuši 9 gadi pēc šīs slimības izārstēšanās!

Palīdzēt citiem.

Nu jau vairāk nekā četrus gadus vadu Aizkraukles filiāli onkoloģisko pacientu un viņa tuvinieku atbalsta biedrībai „Dzīvības koks”.

Tas bija 2013.gada maijs, kad biedrības vadītāja Gunita Berķe mani uzrunāja. Mēs ar Gunitu jau iepriekš bijām pazīstamas, jo es apmeklēju biedrības rīkotās sanāksmes. 2013.gadā Dzīvības koks dažādās pilsētās organizēja vairākus seminārus. Viņu mērķis bija izveidot reģionālās nodaļas.

Es uzskatu, ka tas ir lieliski. Arī ārpus Rīgas cilvēkiem vajag siltu vārdu, mīļu plaukstu, kas viņus spētu pacelt, dziedināt, iedrošināt, dot cerību. Kopš darbs mani aizvedis uz Valmieras pusi, mūsu aktivitātes gan ir nedaudz pieklusušas. Bet reizi mēnesī organizējam sanāksmes jeb atklātas lekcijas par aktuāliem, ar veselību saistītiem jautājumiem. Mēs aicinām ne tikai ārstus no Rīgas, bet arī vietējos. Tā ir iespēja ikvienam izglītoties, uzdot speciālistiem jautājumus, un tā ir iespēja arī šīs jaunās zināšanas līdzdalīt citiem, kam tas ir tobrīd aktuāli. Varbūt tā ir iespēja tiem, kas cieš, parādīt virzienu, ko darīt, kur iet, kā rīkoties.

Tāpat reizi mēnesī mums ir atbalsta grupas tikšanās onkoloģiskajiem pacientiem. Aicinām arī tuviniekus un draugus. Mēs darbojamies kā pašpalīdzības grupa. Katram ir iespēja dalīties savā pieredzē, izrunāties. Tas, kurš slimību ir piedzīvojis, vieglāk sapratīs otru, kurš arī tam ir gājis cauri. Mēs viens otru varam stiprināt, dot ticību un cerību uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Vēl mēs pilnveidojamies ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Sadarbībā ar vietējo pašvaldību un ar tās finansiālo atbalstu katru gadu rīkojam dažādas fiziskās aktivitātes. Piemēram, mums ir bijušas vairākas nūjošanas nodarbības.

 Katru gadu 15.oktobrī, kad ir Eiropas krūts veselības diena, rīkojam atbalsta pasākumus. Mūsu mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību. Esam devušies ielās, dalījuši bukletus, aicinājuši sievietes uz pārbaudēm, ir arī citas aktivitātes.

Viens no mūsu uzdevumiem ir lauzt sabiedrībā stereotipu, ka vēzis nav ārstējams. Ir ļoti svarīgi iet uz profilaktiskajām pārbaudēm, to laicīgi atklāt. Un jo ātrāk to atklās, jo būs vairāk iespēju veiksmīgi izārstēt.

Organizācijai Dzīvības koks ir dažādi pasākumi. Šogad vairāk nekā 500 cilvēkiem ir pieejama psihosociālā rehabilitācija. Līdzekļi šīm nometnēm tika savākti plašā ziedojumu kampaņā, ko maratonā Dod pieci organizēja Latvijas radio kopā ar ziedot.lv Diemžēl Latvijā nav bijis rehabilitācijas centra, kas ir vēža slimniekiem. Bet 2018.gadā biedrība vēlas tādu atvērt, tas sauksies „Spēka avots”. Tas atradīsies Jēkabpils pusē, Dignājas muižā. Tā ir priecīga ziņa. Ja jūs interesē plašāka informācija, ielūkojieties mūsu mājas lapā

 

Share on Facebook
Please reload

© 2017 Sarunas pret vēzi iniciatīvu atbalsta Septītās dienas adventistu Rīgas 5.draudze un Latvijas Apvienotās metodistu Rīgas 1.draudze.

Sarunas pret vēzi

  • Facebook Clean Grey